Kā bērniem mācīt par naudu?

Viens no bonusiem, kas tev ir tad, kad esi bērns ir tas, ka tev nav jādomā par naudu. Pareizāk sakot, nav jādomā par to kā naudu nopelnīt. Taču neskatoties uz to, bērniem par naudu ir jāstāsta un jāmāca, lai bērni saprastu kas tas ir. Par naudu ir jāstāsta un jāmāca jau no pašas bērnības, jo tad bērns vieglāk sapratīs naudas vērtību (en 10 minutos). Bieži vien var redzēt, ka bērni veikalos rīko scēnas un histērijas tāpēc, ka grib lai vecāki kaut ko nopērk. Maziem bērniem ir grūti saprast naudas vērtību, ja par to nestāsta. Viņiem šķiet, ka var nopirkt jebko un nav izpratnes par to, kas ir dārgi vai lēti. tāpēc bērniem būtu vairāk jāstāsta par naudu un tās vērtību. To nevajag pasniegt pārāk sarežģītā veidā, jo savādāk bērns to tāpat nesapratīs un no tā nebūs lielas jēgas. Pirmsskolas vecuma bērniem naudas vērtību ir grūti uztvert, piemēram, 10 eiro bērnam var likties tikpat daudz cik 100 eiro. Bērnam var arī likties, ka par tiem 10 eiro var iegādāties ļoti daudz mantas vai pārtiku. Turklāt, bērni arī nedomā par to, ka par naudu pērk ne tikai konfektes un rotaļlietas, bet arī ir jāmaksā dažādi rēķini un jāpērk dažādas saimniecības preces. Bērns var sagribēt kādu apģērbu tikai tāpēc, ka tas ir smukā krāsā, nevis tāpēc, ka tas viņam nepieciešams. Ar rotaļlietām ir vēl trakāk. Ja bērns ierauga kādam citam bērnam kādu foršu mantu, tad, protams, ka tādu arī gribas. Turklāt mūsdienās rotaļlietas ir kļuvušas ļoti advancētas – dažādi roboti vai zvēri, kuri kustas un runā. Bieži rotaļlietas var arī savienot ar telefonu vai planšeti. Šādas mantas maksā diezgan daudz, tāpēc ne visi vecāki saviem bērniem var atļauties pirkt mantas, kas maksā vairāk par 50 EUR. Bērniem arī veikalā ir jāmāca, ka tur atrodamās lietas nedrīkst tā vienkārši paņemt un aiziet – par tām vispirms jāsamaksā. Ir ļoti svarīgi arī nepirkt bērnam visu pēc kārtas, lai bērnam nerastos sajūta, ka nauda nekad nebeidzas. Lai izvairītos no šādām bērnu histērijām veikalā, vajag pirms veikala apmeklējuma ar bērnu parunāt par to un, piemēram, sarunāt, ka bērns varēs izvēlēties vienu lietu. Patiesībā ar bērniem var visu sarunāt, ja ar viņiem runā kā ar pieaugušiem cilvēkiem – nevis ar sarežģītām frāzēm, bet kā ar saprātīgām būtnēm peso. Protams, ja ar bērnu galīgi nav iespējams vienoties, tad labāk bērnu neņemt līdzi uz veikalu, ja tāda iespēja ir. Arī maziem bērniem var ļaut veikalā samaksāt par, piemēram, savām konfektēm vai mantiņu. Ja bērnam dod kabatas naudu, tad var iemācīt bērnu uzkrāt naudu. Savukārt, ja bērns grib nopirkt kaut ko garšīgu veikalā, tad viņam jātērē pašam sava nauda. Tad bērns redzēs, ka sakrātā nauda iztērējas un, ja nav pietiekami, tad nebūs iespējams nopirkt to, ko gribas. Var arī naudas vērtību mācīt ar dažādu spēļu palīdzību. Var mājās spēlēt, piemēram, veikalu. Protams jau nedaudz lielākiem bērniem var piedāvāt spēlēt monopolu – tur jāmaksā nodoklis, ja uzkāpj uz kāda cita īpašuma lauciņa. Tādējādi bērns var izprast to, ka var rasties dažādi neparedzēti izdevumi, par kuriem ir jāmaksā. Protams jābūt pacietīgiem, jo bērni tik ātri var neapgūt naudas vērtību, taču agrāk vai vēlāk tas notiks.